Daiļslidošanai, kā jau jebkuram citam terminam, ir pieejamas vairākas definīcijas. Tomēr šajā gadījumā tās viena no otras maz atšķiras. Vienu no variantiem piedāvā Oksfordas aktuālās angļu valodas vārdu vārdnīca: „Daiļslidošana ir sacensību sports slidošanā uz ledus ar iepriekš izstrādātām, obligātām figūrām un horeogrāfētu brīvo slidojumu” (The Oxford Pocket Dictionary of Current English 2009, ER). Daiļslidošana sevī ietver četras slidotāju kategorijas: vienslidotāji (vīrieši, sievietes), pāri, deju pāri, kā arī sinhronā slidošana (ISU 2010, ER). Mūsu uzmanība šoreiz tiek vērsta tieši uz pirmajām trim nosauktajām kategorijām.
Mūsdienās daiļslidošana pazīstama kā vecākais sporta veids, kas iekļauts Ziemas Olimpisko spēļu programmā, bet, lai to varētu labāk izprast, ir nepieciešams ielūkoties tās vēsturē (International Olympic Committee 2011, ER). Informācijas avotos sniegtās ziņas apgalvo, ka slidošanas kā fiziskas aktivitātes pirmsākumi meklējami aptuveni 4000. – 1000. g.p.m.ē. (Heidorn 2010, ER). Vienas no vecākajām slidām atrastas ezera dzīlēs mūsdienu Šveices teritorijā un tiek datētas ar 3000.g.p.m.ē. Sākotnēji slidas neizskatījās ne tuvu tam, kādas tās ir šodien. Slidu asmeņi tika darināti no dzīvnieku kauliem, tos saplacinot un uzasinot.
Kaula slida, ap 1200.g.
foto: Zinātnes muzeja kolekcija
Cilvēki tai laikā slidas izmantoja, lai pārvietotos pa lielākām teritorijām. Jo īpaši atpazīstams transporta veids tas bija teritorijās, kas ir ap Baltijas jūru – mūsdienu Skandināvijas valstīs, Dānijā, Baltijas valstīs (tajā skaitā arī Latvijas teritorijā), kā arī Ziemeļaustrumu Krievijas teritorijā. Tikai vēlāk slidošana izplatījās citviet Eiropā, kur cilvēkus ar tām „iepazīstināja” vikingu iekarotāji, arī Nīderlandē, kas bija viens no pagrieziena punktiem daiļslidošanas un vispārinātās slidošanas vēsturē (Heidorn 2010, ER). Slidošana lēnām izplatījās arī Āzijas teritorijās, piemēram, Ķīnā, kur vēsturiskajos avotos minēta slidošana uz ledus Impēriskajos dārzos Songu (Song) dinastijas laikā mūsu ēras 960. – 1279.g. (Heidorn 2010, ER). Eiropas teritorijā pirmais minējums rakstiskajos avotos izdarīts ap 1190. gadu, un ir atrodams Anglijas Kanterburijas arhibīskapa Tomasa Beketa (Thomas Becket) biogrāfijā, ko sarakstījis viņa bijušais sekretārs Viljams Ficstīvens (William Fitzstephen) (Bird 2011, ER).
Tālākais attīstības posms norisinājās jau Holandē. 14.gs. beigās holandieši sāka izmantot slidas, kur pamatā bija koka platforma, zem kuras piestiprināti plakani dzelzs asmenīši. Šajā laikā dzīvoja pirmā, ja tā to varētu saukt, slidošanas ikona – holandiešu meitene vārdā Lidvina (Lidwina vai Liedwi) (Bird 2011, ER). Slidojot kopā ar draugiem šī meitene nelaimīgi krita salaužot vairākas ribas. Šī aina attēlota arī 1498. g. Johanesa Brugmana (Johannes Brugmann) kokgriezumā, kas ir arī zināms kā vecākais vēstures avots, kurā attēlota slidošanas aina.
J. Brugmana kokgriezums, 1498. g.
foto: islandnet.com
Pēc šī atgadījuma meitene visu mūžu pavadīja gultas režīmā, bet šis nelaimes gadījums meiteni bija padarījis par brīnumdari. Minēts, ka viņa spējusi redzēt arī vīzijas. 1944. gadā Lidvina tika nodēvēta par visas slidošanas svēto aizbildni (Heidorn 2010, ER).
Tālākais posms, kas minēts vēstures avotos, ir 17.gs. beigas, kad Holandē bēgļu gaitās ieradās britu karaliskā ģimene. Holandē slidošanas prasmi apguva tādas ievērojamas personības kā Monmutas hercogs (duke of Monmouth), princese Mērija (vēlāk karaliene Mērija II) un viņas tēvs Jorkas hercogs (duke of York) – vēlāk karalis Džeimss II un VII. Pēc monarhijas atjaunošanas karaliskā ģimene atgriezās Anglijā, un hroniķi Samjuels Pepais (Samuel Pepys) un Džons Evelins (John Evelyn), abi aprakstījuši slidošanas ainu Londonā, Jorkas hercoga izpildījumā. Vēlāk pats Samjuels Pepais slidojis kopā ar karaļa Čārlza II mīļāko Nelu Gvinnu (Nell Gwynn) uz aizsalušās Temzas upes, „The Great Frost Fair” festivāla uz ledus, laikā (Bird 2011, ER). 1742. gadā Edinburgā, Skotijā tika nodibināts pirmais pasaulē zināmais daiļslidošanas klubs ar tādu pašu nosaukumu „Edinburgas slidošanas klubs”. Lai tiktu piešķirts kluba biedra statuss, bija nepieciešams nokārtot iestāšanās testu, kas ietvēra spēju uz ledus ar katru kāju noslidot pilnu apli, kā arī pārlēkt pāri trim cepurēm, kas vertikālā stāvoklī viena virs otras atradās uz ledus (Allyson 2007, ER). Šī kluba izveide aizsāka daiļslidošanas oficiālo pastāvēšanas laiku. 1772. g. anglis Roberts Džounss (Robert Jones) grāmatā „Apcerējums par slidošanu” („Treatise on skating”) pirmo reizi aprakstīja daiļslidošanu nosaucot to par patīkamu laika pavadīšanas pasākumu, izmantojot mākslinieciskuma elementus. Tomēr neskatoties uz to, slidošana tolaik vēl bija salīdzinoši stīva un formāla (Hamilton 2011, ER). Uzskatāmā veidā tā laika slidošanas maniere redzama skota sera Henrija Reiburna (sir Henry Raeburn) gleznā „Slidojošais mācītājs” („The Skating Minister”). Kā redzams slidošanas maniere šķiet viegla, bet slidotāja laika biedri to atzītu par gana grūtu un izsmalcinātu (National Galleries of Scotland 2011, ER).
Slidojošais mācītājs, Reiburns, ap 1795. g.
foto: National Galleries of Scotland
Līdz 19. gs. vidum daiļslidošanas pasaulē nekādi jauninājumi netika ieviesti, līdz brīdim, kad uz ledus parādījās amerikānis vārdā Džeksons Heins (Jackson Haines), ko mūsdienās dēvē par „daiļslidošanas tēvu” (Hamilton 2011, ER). Sīkāk par Dž. Heinu lasiet šeit: http://dailslidosanalv.ucoz.com/index/dzeksons_heins_jackson_haines/0-33
1892. g. ir īpaši nozīmīgs visā slidošanas sabiedrībā, jo šajā gadā tika nodibināta Starptautiskā Slidošanas Federācija (International Skating Union, saīs. ISU). Sākot no tās dibināšanas laika ISU ir atbildīgā organizācija par visu ar slidošanu saistīto. Pirms ISU dibināšanas pirmās, lielās starptautiska mēroga daiļslidošanas sacensības norisinājās Vīnē, Austrijā 1882. g. (ISU 2011, ER). Šīs sacensības nozīmīgas ar to, ka tajās pirmo reizi tika demonstrēts viens no galvenajiem lecieniem – akselis. To paveica norvēģu daiļslidotājs Aksels Paulsens (Axel Paulsen) (Hamilton 2011, ER). Vēl pie šādām personībām jāmin zviedrs Ulrihs Salkovs (Ulrich Salchow), vācietis Verners Ritbergers (Werner Rittberger) un austrietis Alois Lucs (Alois Lutz), kuri katrs izgudrojuši lecienus, kas vēlāk arī nodēvēti to autoru vārdos. Vēl pie nozīmīgajiem lecieniem pieskaitāms tulups, kuru izgudroja amerikāņu daiļslidotājs Brūss Meips (Bruce Mapes) (Farris 2011, ER). Kā arī flips, kura īstais izgudrotājs gan nav zināms, bet kas jau plaši tika pielietots 20.gs. 30. gados. Tiek izteikts minējums par to, ka Meips varētu būt arī flipa izgudrotājs (SkatingFitness 2011, ER). 1891. g., vēl pirms tika dibināta ISU, Hamburgā, Vācijā norisinājās pirmais Eiropas čempionāts daiļslidošanā, kurā zelta medaļu ieguva vācietis Oskars Uhligs (Oskar Uhlig). Savukārt pirmais pasaules čempionāts norisinājās jau pēc ISU dibināšanas – 1896. g., Sanktpēterburgā, Krievijā, un tajā zelta medaļu ieguva vācietis Gilberts Fuhs (Gilbert Fuchs) (The Great Soviet Encyclopedia 1979, ER). Olimpiskajās spēlēs daiļslidošana pirmo reizi tika iekļauta 1908. g., kad tās norisinājās Londonā. Par olimpisko čempionu togad kļuva Ulrihs Salkovs (International Olympic Committee 2011, ER). Sākotnēji sacensībās netika nošķirtas sieviešu un vīriešu kategorijas. Arī sievietes drīkstēja piedalīties, tāpēc 1902. g. Pasaules čempionātā izveidojās interesanta situācija, kad otrajā vietā, tūliņ aiz Salkova finišēja angliete Madge Saiersa (Madge Syers). Sīkāk par M. Saiersu lasiet šeit: http://dailslidosanalv.ucoz.com/index/madlena_saiersa_gbr_madge_syers/0-28
Vēl pie nozīmīgiem datumiem daiļslidošanā pieskaitāmi 1908. g., kad Pasaules čempionātā Sanktpēterburgā daiļslidotāji pirmo reizi sacentās pāru kategorijā. 1920. gada Olimpiskajās spēlēs Antverpenē daiļslidošanā jau bija izveidotas trīs kategorijas – vīrieši, sievietes un pāri. Dejas uz ledus oficiālās sacensībās parādījās 1950. g. Pasaules čempionātā Londonā, bet Olimpiskajās spēlēs dejas uz ledus, kā atsevišķa kategorija tika iekļauta 1976.g., kad Olimpiskās spēles norisinājās Insbrukā (ISU 2011, ER).
1990. gads bija kārtējais pagrieziena punkts tieši stila ziņā. Pārāks kļuva atlētiskums. Mākslinieciskums sāka zaudēt sarežģītiem lecieniem ar augstu grūtības pakāpi. Divus gadus iepriekš (1988. g.) pirmo reizi tika izpildīts četrapgriezien leciens, ko paveica kanādietis Kurts Braunings (Kurt Browning). Šis leciena elements pacēla vīriešu (un ne tikai) kategorijas latiņu līdz jauniem augstumiem un kopš tā laika ikviens augsta līmeņa vīriešu kategorija daiļslidotājs cenšas kādā no savām programmām iekļaut četrapgriezien lecienu (Hamilton 2011, ER).
tulkojums no angļu val.: Krista Želnina
Avoti:
Allyson J. 2007. The history of figure skating. http://www.helium.com/items/526042-the-history-of-figure-skating.
Bird L. D. 2011. Skating a Brief History of Ice and the National Ice Skating Association of Great Britain. http://www.iceskating.org.uk/about/history.
Bird L. D. 2011. Skating a Brief History of Ice and the National Ice Skating Association of Great Britain. http://www.iceskating.org.uk/about/history.
Farris S.A.J. 2011. All About Toe Loops. http://figureskating.about.com/od/figureskatingtechnique/qt/toeloops.htm.
Hamilton S. 2011a. Figure skating. [Pioneers of the sport], http://www.britannica.com/EBchecked/topic/206646/figure-skating.
Hamilton S. 2011a. Figure skating. [Pioneers of the sport], http://www.britannica.com/EBchecked/topic/206646/figure-skating.
Hamilton S. 2011b. Figure skating. [Recent trends and changes], http://www.britannica.com/EBchecked/topic/206646/figure-skating.
Hamilton S. 2011c. Figure skating. [20-th century champions], http://www.britannica.com/EBchecked/topic/206646/figure-skating.
Heidorn, Keith C. 2010. Playing Through Winter on Snow and Ice: Part 2: Ice Skating and Sledding.[Ice Skating], http://www.islandnet.com/~see/weather/almanac/arc2010/alm10feb2.htm.
International Olympic Committee 2011. Figure Skating Equipment and History. http://www.olympic.org/figure-skating-equipment-and-history?tab=1.
International Skating Union 2010. History. http://www.isu.org/vsite/vcontent/page/custom/0,8510,4844-130844-132152-20256-74409-custom-item,00.html.
International Skating Union 2010. History. http://www.isu.org/vsite/vcontent/page/custom/0,8510,4844-130844-132152-20256-74409-custom-item,00.html.
National Galleries of Scotland 2011. Sir Henry Raeburn. [Reverend Robert Walker (1755 - 1808) Skating on Duddingston Loch], http://www.nationalgalleries.org/collection/online_az/4:322/result/0/5327?initial=R&artistId=4399&artistName=Sir%20Henry%20Raeburn&submit=1
Oxford University Press. 2009. The Oxford Pocket Dictionary of Current English. http://www.encyclopedia.com/doc/1O999-figureskating.html.
Short Biographies 2011. Biography of Madge Syers - Figure Skater. http://www.short-biographies.com/biographies/MadgeSyers.html
SkatingFitness 2011. Figure Skating Jumps. [Flip Jump], http://www.skatingfitness.com/IceSkating-Figure-Skating-Jumps.htm.
The Great Soviet Encyclopedia 1979. Figure Skating. http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Figure+Skating.