Žurnāliste: Sāksim ar sezonas sākumu, vai precīzāk – gatavošanos sezonai.

 

Adrians: Pirmkārt, bija ļoti grūti pēc Pasaules Čempionātā 2011. Man bija šauba, vai turpināt vai nē, un man bija daudz pārdomu, par to, kas noticis. Tad es nolēmu turpināt, tāpēc es devos uz ASV, Delavēru pie treneres Priscillas Hilas (Priscilla Hill), lai trenētos kopā ar Viktoru Feiferu (Viktor Pfeiffer). Mums gāja jautri! Gribētu šādus apstākļus mājās, piemēram, te ir daudz daiļslidotāju, kuri mani iedvesmo un Viktors man ir labs draugs. Tāpat man ļoti patīk Priscilla kā trenere. Ir ļoti liela atšķirība būt ASV, kur ir tik daudz ledus haļļu un daiļslidotāju. Viss ir lielāks un es tiešām izbaudu biedriskumu ar citiem daiļslidotājiem. Tur var iet iepazīties ar daiļslidotājiem citās hallēs, jo halles atrodas tik tuvu viena no otras. Un tā daiļslidošanas prieks pie manis atgriezās!

Žurnāliste: Cik ilgi tu biji ASV?

 

Adrians: Es tur pavadīju astoņas nedēļas. Vispār biju plānojis atgriezties mājās ātrāk, bet, tā kā mājās ir apmēram tikai trīs līdz četras stundas uz ledus nedēļā, es nolēmu palikt ilgāk ASV, kur man katru dienu ir laiks uz ledus. Man divreiz nācās nomainīt slidas; nu patiesībā pirmais pāris tikai sabojāts nometnes laikā Zviedrijā. Tad es slidoju ar jaunu pāri ASV divas nedēļas, bet tad papēdis nolūza. Es tiku pie jauna pāra, bet tās bija pārāk maigas, tad nu es atkal iegādājos jaunas – stingrākas. Līdz šīm parasti ar vienu pāri pietika visai sezonai...

 

Žurnāliste: Tu esi nomainījis arī slidošanas klubus?

 

Adrians: Jā, man bija nepieciešamas pārmaiņas. Es vairs neizbaudīju trenēšanos vecajā klubā. Pārējie daiļslidotāji ir arvien jaunāki un jaunāki – bija grūti dabūt treneri, jo Marija Belgkvista (Maria Belgqvist) netrenē šajā klubā. Viņa strādā Lerum klubā. Bet otra trenere, ar kuru iepriekš strādāju – Johanna Dālstranda ( Johanna Dahlstrand) – bija aizņemta ar visiem pārējiem slidotājiem. Līdz ar to pārgāju uz Lerum klubu. Tagad ir perfekti – Marija ir mana trenere. Man patīk te visi apstākļi, bet pagaidām gan nelecu muguras dēļ.

 

Žurnāliste: Vai tu zaudē savu trīsapgriezienu lēcienu, ja to netrenē?

Adrians: Nē, man tie ir vienmēr [pat ja tos netrenēju]. Es varu tagad izlēkt trīsapgriezienu lēcienu, ja to gribu – smagāk ir veikt tos programmā un lai pietiktu spēka visam pārējam – tā ir problēma. Ķermenim visu laiku jābūt kustībā, lai varētu to paveikt. Mēs trenējam alternatīvu programmu, lai uzturētu mani enerģisku [manu ķermeni formā], bet, protams, bez lēcieniem – tas nav tas pats.

 

Žurnāliste: Tu piedalījies pāris sacensībās pirms problēmas ar muguru kļuva pārāk nopietnas.

 

Adrians: Jā, es pamanīju, ka kaut kas nebija kārtībā nedēļu pirms sacensībām Francijā – Nīcas kauss (Cup of Nice). Tur man bija četras smagas dienas – man bija jāceļas ļoti agri lidojumam uz Nīcu un tad nākamajā dienā atkal pulksten piecos, lai paspētu uz rīta treniņu. Trešajā rītā nostrādāja ugunsgrēka trauksme. Ceturtajā rītā kāds bija uzlicis mana telefona modinātāju uz pieciem... Pēc plāna man vajadzēja piecelties starojošam un doties uz treniņu laimīgam un relaksētam, bet bija gluži pretēji. Es veidu trīsapgriezienu Akseli un piezemējos ļoti neveiksmīgi. Es domāju, ka tas notika, jo man ķermenis bija pārguris. Es biju iesildījies, tāpēc vienīgais iemesls varētu būt pārgurums un mans ķermenis to vairs nespēja panest. Un te nu es esmu ar tipisku daiļslidotāja traumu, kuru smagāku padarīja slidzābaka stabilitātes trūkums. Ledus patiešām ir ļoti smags [ciets]! ;)

 

Žurnāliste: Man jāsaka, ka tagad gan tu izskaties lieliski, stipri savādāk, kā iepriekšējā sezonā.

 

Adrians: Iepriekšējā sezonā biju zaudējis pārāk daudz svara, bet tagad man jāatbrīvojas no nedaudz lieko tauku, vai kā to sauc... ;) [Žurnālistes piebilde – domājams, kad Adrians sāks trenēties ar pilniem spēkiem, tā vairs nebūs problēma un viņš tiešām izskatās labi un lieliskā formā.]

 

Žurnāliste: Tu atstāji pagājušās sezonas programmas šai sezonai?

 

Adrians: Jā, atstāju, jo nebiju izlēmis, ko darīšu. Man bija daudz domu par to, kas notika, un vai man turpināt slidot vai kā. Mēs mainījām īso programmu iepriekšējā sezonā, tāpēc es nejutu vajadzību to veidot jaunu, tomēr mēs veicām dažas izmaiņas horeogrāfijā. Nākamgad noteikti būs divas jaunas programmas un kostīmi. Starp citu, Francijā es saplēsu vienu kostīmu. Kostīms iesprūda pie kājas Luca laikā treniņā. [Adrians parāda kāju ar nelielu rētu.

 

Žurnāliste: Un ko nākotnē?

 

Adrians: Nu, es gribu slidot vēl ilgu laiku, tāpēc, ja man ieteiks veikt operāciju, tad būs operācija. Es varētu slidot jau rīt ar pilnu spēku, bet, ja es gribu turpināt slidot vēl gadus pēc tam, tad man būs neizārstēta muguras trauma un tad pavisam nav labi. Es gribu būt vesels, pirms atkal slidoju.

 

Žurnāliste: Kādas ir tavas attiecības ar Aleksandru Majorovu (Alexander Majorov)?

Adrians: Nu, mēs esam sāncenši, bet mēs visu izrunājam un esam draugi.

 

Žurnāliste: Dzirdēju, ka grasījies doties uz Majorova nometni Lulē (Luleå), bet tas nenotika.

 

Adrians: Nē, nolēmu palikt ASV tā vietā, jo tur man patiešām ļoti patika.

 

Žurnāliste: Vai ir vēl kas, ko vēlies piebilst šajā sarunā?

 

Adrians: Jā. Es vēlos pateikt, ka esmu ļoti pateicīgs visiem, kuri mani joprojām atbalsta, pat pēc tam, kad lietas izvēršas, kādas tās ir. Ceru, ka viss uzlabosies nākamajā sezonā un būšu atpakaļ ar divām spēcīgām programmām.

 

[Žurnālistes piezīme – nākamajā dienā Adrians uzzināja, ka nedēļu pirms Ziemassvētkiem viņam būs operācija. Viņam iet labi vai kā viņš pats saka: „Operācija ir notikusi manai mugurai. Esmu DZIVS!!!” Viņš nepiedalīsies Eiropas čempionātā, bet cer būt gatavs Pasaules Čempionātam. Vēlam viņam ātru izveseļošanos un ļoti ceram redzēt viņu atpakaļ uz ledus.]

Avots: http://www.absoluteskating.com/index.php?cat=interviews&id=2011adrianschultheiss