Laba diena!Biju pārsteigts cik kulturāli un labi ioevidzti ir raksti šajā e-žurnālā. Protams mazliet haotisks salikums likās sākumā.Jāatzīst, ka tagad jauniešiem ir vairāk pieejama informācija, nekā agrāk un tas priecē. Protams ceru ka nākotnē tiks apspriesti arī vairāk jautājumi, par to kā ģimenēm saskaroties ar geju, lesbiešu bērniem, reaģēt vecākiem, kā viņi aizstāv savus bērnus utt. Kā arī par to kāda ir mātes psiholoģija – jebšu, kā jau Streips teica, ka mātes nav muļķes (šis nav precīzs citāts, bet tā doma ko Streips izsaka).Jāatzīst, ka mātes daudz ātrāk to saprot, pat par pašu bērnu. Tajos gadījumos ja gadās ka tomēr ir naidīgs noskaņojums ģimenē un tas atklāti tiek parādīts – ir maldi, ka bērns nedrīkst atklāt saviem vecākiem kas viņš ir, jo tā ir aizsardzības psiholoģija – ko es nezinu pret to protestēju, bet te pēkšņi bērns saka, ka viņš ir tāds, un mātes instinkts nostrādā pretējā virzienā – ārprāts, viņi ir naidīgi pret tādiem, man ir jāsargā savs bērns, lai pret viņu šis naids nevērstos.Jā, patiesi labi, ka šādi raksti parādās un ir labi, ka par to runā no tādiem skatu viedokļiem, kuros uz to raugās ka normālu parādību, ka tādi cilvēki sabiedrībā ir.Jāatzīst ka otra grupa heteroseksuālie cilvēki, paši pie tā ka mēs geji gribam iet ielās ir vainīgi, jo tieši viņi uz ielām skūpstās čamdās, kas pēc būtības pietiktu ar vienu mīlinājuma izpausmi bet pārējo darāt tak savās gultās.Vel tāls ceļš ejams, bet paliek skumīgi, ka apkārt daudzi geji, lezbietes ir pametuši Latviju, šeit man gribētos domāt, ka . man nav vārdu, ir skumīgi noskatīties, ka cilvēkam kas dzimis šeit, ir jāatsakās no savas tēvzemes, tikai lai citi varētu dzīvot, hmmm šmuce tā ir šmuce.