Galvenie » 2011 » Aprīlis » 5 » Braiens Žubērs bērniem atzīstas savos noslēpumos.
15:27 Braiens Žubērs bērniem atzīstas savos noslēpumos. |
 Braiens un CE2 klases audzēkņi foto: La Nouvelle Republique "Lai vai kas arī notiktu, es beigšu savu sacensību daiļsidošanas karjeru pēc 2014. gada Olimpiskajām spēlēm. Tad man jau būs 29 gadi. Manā nākotnes vīzijā es ceru kļūt par treneri, jo vēlos palikt iesaistīts sacensību daiļslidošanā." Šādu atzīšanos Braiens veica pāgajušajā piektdienā (01.04. tulk. piezīme), kad viesojās pie Irma Jouenne skolas CE2 klases skolēniem, bērnu un viņu skolotaja kopīgi veidotā projektā par reģiona sporta čempioniem, kas nu jau ilgst teju vai divus gadus. Žubērs laipni un atklāti piekrita atbildēt uz mazo detektīvu uzdotajiem jautājumiem. Ledus starp abiem tika izkausēts gana ātri. Daiļslidotājs atgriezās pie stāsta par sava sporta veida izvēli. "Pēc dzimšanas es bieži apmeklēju ledus halli, lai pavadītu turp savu vecāko māsu. Slidas pie savām kājām esmu sējis jau kopš četru gadu vecuma, savukārt vienu gadu vēlāk jau startēju savās pirmajās sacensībās. Tas, kas mani motivē ir ātrums, lēcieni kā arī uzvaras un riska garša. Esmu tāds kā neliels pārgalvis!" Tāpat daiļslidotājs atsauca atmiņā pēdējos piecpadsmit gadus, kas pavadīti netālu no savas treneres Veronikas Gijonas, par abu šķiršanos un atkal apvienošanos. "Es zinu, ka kopā ar viņu beigšu savu karjeru!" Pa vidu citiem jautājumiem Braiens pieminēja arī savas neveiksmes un labākos momentus, kas palikuši atmiņā - kļūšana par Pasaules čempionu 2007. gadā, kas Francijai nebija bijis pa spēkam 42 gadu laikā kopš Alēna Kalmā (Alain Calmat), kā arī par pēdējo Eiropas čempionātu. "Es tiku sakauts, taču tas man netraucēja izlikties par visiem 100%. Es uzveicu pats sevi, par iespēju nostāties uz goda pjedestāla." Vaicāts par to, vai viņš ir iedomīgs, Braiens māja ar galvu. "Jā, es tāds biju pašā sākumā. Biju jauns un spēju gūt vieglu naudu. Sāku strādāt mazāk un tā bija mana kļūda. Tas viss spēj ieviest galvā neiespējamas idejas!" "Cepuri nost," iesucās viens no bērniem, "tu esi pirmais, kas uz šādu jautājumu atbild ar 'jā''. Tad Braiens stāstīja par stresu, kas ietekmē koncentrācijas spējas ("pirms iešanas uz ledus man trīc kājas"), kā arī par kritieniem un traumām, kas ir šī sporta veida neatņemama sastāvdaļa. Otrs noslēpums pašlaik, ir šis mazais kauliņš, kas iesprūdis ceļgala cīpslā, un kas izraisa sāpes. Operācija ir riskanta. "Esmu nolēmis neveikt operāciju un paciest šīs sāpes." Kamēr bērni atpūtās, tikmēr Braiens ātri devās uz savām mājām, lai pēc brīža atgrieztos apkrauts ar trofejām, medaļām un fotogrāfijām. Ar tādu pašu iejūtību kā atbildot uz jautājumiem, Braiens parakstīja kārotos autogrāfus, bet vēlāk jau devās atpakaļ uz ledus halli, kur viņu jau gaidīja trenere Veronika Gijona, lai vadītu kārtējo treniņu sesiju. |
|
|
| Komentāru kopskaits: 3 | ||||
| ||||
Man pašai bij smaids līdz ausīm tulkojot. Līdz brīdim, kad izlasīju par operācijas atcelšanu. Doma par to, ka jāpacieš sāpes, pie tam tik stipras, ka reizēm nākas špricēt 
Aiii, bik sakreņķējos 
