Galvenie » 2011 » Aprīlis » 4 » Natālijas Pešalā un Fabiana Bourzā piedzīvojumi Maskavā!
18:54 Natālijas Pešalā un Fabiana Bourzā piedzīvojumi Maskavā! |
 foto: Gļebs Šelkunovs, "Известия"
Par Pasaules Čempionāta pārcelšanu uz Krieviju no rietumu daiļslidošanas zvaigznēm visvairāk priecājās Natālija Pešalā(Nathalie Péchalat) un Fabians Bourzā (Fabian Bourzat).
Duets, kurš Eiropas Čempionātā janvārī Bernē izcīnīja zelta medaļas dejās uz ledus jau trešo gadu trenējas Maskavā pie trenera Aleksandra Žuļina (Alexander Zhulin). "Известия" žurnālisti novēroja viņu treniņu un pie reizes arī noskaidroja, ka gallu pēcteču „rusifikācijas” process jau noslēdzies.
Desmit no rīta. Dzīve sporta pilī Hodinsku laukumā (Ходынском поле) it kā sastingusi. Kustība manāma tikai ledus arēnā, kur daži daiļslidotāji jau sākuši iesildīšanos: Žuļina grupā vēl bez iepriekšminētajiem francūžiem ietilpst arī jaunais krievu duets Jeļena Iļjinih un Ņikita Kacalapovs. Bernē, savā pirmajā lielajā pieaugušo turnīrā pagājušā gada Junioru Pasaules čempioni ieguva ceturto vietu un tagad viņu ledus kaimiņi lūkojas uz viņiem ar cieņu un uzmanību. Vieni izvirzās vadībā, otri iedzen – šāda sacensība nāk par labu abiem.
Pēc pusstundas pie bortiņa parādās pats Žuļins. Mazliet noaudzis, neskuvies. Ģērbies vieglā vilnas mētelī, pelēka zīda šallīte ap kaklu – treneris izskatās tā, it kā būtu izkāpis no kāda modes žurnāla glancētā vāka. Momentāni sāk strādāt. „Fa, pamēģinām pacēlienu, nu to - jauno”, viņš komandē. Fabians paklausīgi paķer savu partneri rokās. Fotoaparāti sāk klikšķēt, jo arēnā vēl bez "Известия" žurnālistiem ir arī Francijas žurnālisti, kas ieradušies novērot treniņu. Uzvara Eiropas Čempionātā padarījusi Natāliju un Fabianu slavenus un Francijas publika ir ārkārtīgi ieinteresēta, ar ko duets nodarbojas Krievijā.
Stāsts par to, kā viņi nonāca Krievijā, lai trenētos, ir tipisks. 2005.gada Eiropas Čempionātā iegūstot piekto vietu, Natālija un Fabians saprata, ka viņiem ir nepieciešams papildus impulss un sāka meklēt jaunu treneri. Izvēlēties kādu no slavenās Krievijas treneru skolas treneriem bija tikai loģiski. Netipisks šajā situācijā ir kas cits. Parasti citu valstu slidotāji izvēlas braukt uz Krieviju pie treneriem uz pāris nedēļām, konsultēties, nu maksimāli palikt uz pāris mēnešiem un tad doties prom, bet francūži bija gatavi palikt dzīvot Maskavā.
„Tādi bija mani noteikumi”, saka Žuļins. „Es uzreiz viņiem pateicu – gribat strādāt ar mani – pārvācieties uz Maskavu. Man te ir treniņu grupa, vesels lērums citu projektu... Braukāt uz ārzemēm un konsultēt man nav laika.” Pirmais, ko Žuļins pamanīja pie saviem jaunajiem audzēkņiem bija pilnīgs elementārās „skolas” trūkums (respektīvi, tehnisko pamatelementu trūkums jeb drīzāk pamatelementi nav iemācīti tik labi, lai tos vienmēr un visur bez problēmām varētu izpildīt – tulkotājas piezīme). Natālija un Fabians bija jau diezgan slaveni slidotāji un gana pieredzējuši, bet tehnikā mēdza pieļaut pašas rupjākās kļūdas. Gandrīz katrā svarīgā elementā – brāķis. „Kad es to ieraudzīju – biju šausmās”, atceras Žuļins. „Gandrīz visu pirmo gadu mēs veltījām būvējot tehnisko bāzi. Katru dienu slīpējām elementus līdz jau palika nelabi – vēlreiz, vēlreiz un tad vēl vienu reizi. Labi tas, ka jaunieši bija gatavi visu izpildīt bez ierunām – trenera vārds viņiem ir likums. Citi nebūtu izturējuši...” Francūži tiešām izrādījās ļoti disciplinēti un turklāt vēl ar cīnītāju raksturu. Strādāja kā nolādēti un pamanījās savā starpā nesastrīdēties. „Krievu jaunieši, bieži vien, uz ledus gandrīz kaujas”, smejas Žuļins. „Es par to stāstus varētu stāstīt. Viņa iesit pliķi, viņš atbild ar to pašu un viss aiziet augstos toņos... Bet šis pāris – malači, visu izturēja. Protams, ka strīdējās un kliedza – bez tā jau nevar – bet tomēr turēja sevi rokās”. Toreiz francūži slidoja citā slidotavā. Tur ledus visiem nepietika un francūžiem iedalīja visnepatīkamāko laiku uz ledus – no 00:30-5:00. Abi gulēja pa dienu. Vēl pie visa iepriekšminētā, duetam no Lionas nācās pierasts pie Maskavas vides. Gidu un palīgu nebija – pašiem viss bija jāapgūst. Dzīvoja netīros nomas dzīvokļos, maldījās pa nesaprotamo Maskavas metro sistēmu, iepazina veikala pārdevēju vienaldzīgo attieksmi... Un cīnījās ar Krievijai tik ierasto mežonīgo birokrātiju un, protams, arī mocījās krievu valodas nezināšanas dēļ. Bet Natālija un Fabians izgāja tam visam cauri, un – nevis vienkārši izgāja, bet patiesi iemīlēja Krieviju šajā procesā. Tagad Natālija gandrīz ar maigumu izsakās par krievu vecenītēm uz ielas, kuras ne vārda nezina angliski, vēl jo mazāk franciski, bet vienmēr ir gatavas palīdzēt un parādīt ceļu. Bet Fabians ar humoru atceras, kā meklējis Natāliju metro, kur visas norādes francūžiem ir bezjēdzīgas... Pamazām arī uz ledus lietas sāka uzlaboties. Eiropas Čempionātā 2009.gadā viņi ieguva ceturto vietu, to pašu vietu arī gadu vēlāk. Bet visi jau juta, ka viņi drīz izšausies uz priekšu. Tas notika šogad janvārī, kad Žuļina skolnieki uzvarēja Eiropas Čempionātā ar lielu - vairāk kā sešu punktu – pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Šodien viņi tiek uzskatīti ne tikai par potenciālajiem medaļu ieguvējiem Pasaules Čempionātā, bet par pretendentiem uz zeltu. Jā, uz Maskavu taisās arī Olimpiskie Čempionu un Pasaules Čempioni Tesa Virtjū (Tessa Virtue) un Skots Mojrs (Scott Moir) no Kanādas un pēdējo gadu pāris numur divi – Merila Deivisa (Meryl Davis) un Čārlijs Vaits (Charlie White) no ASV, vēl arī spēcīgie Ķīnas pāri... Bet francūžu iespējām par labu nāk ne tikai tagad jau noslīpētie tvizli un pacēlieni, bet arī „mājas ledus” efekts. Hodņikos viņi jūtas kā mājās, arī Maskavas publika praktiski pieņēmusi viņus par savējiem. Tā, ka – ja Natālijas un Fabiana sapnis, pie kura sasniegšanas viņi strādā jau tik ilgi, īstenosies, tad ne-maza loma tajā būs arī Krievijai. Natālijas un Fabiana piedzīvojumi Maskavā Treniņa pauzē Natālija un Fabians pastāstīja, kā viņi mācījās pierast pie dzīves Maskavā.
Intervētājs: Kas bija tas pats smagākais, ar ko saskārāties Krievijā? Fabians: Protams, valodas nezināšana. Tā dēļ mēs jutāmies gandrīz kā džungļos. Nevarējām ne pārtiku nopirkt, ne līdz pilsētas centram aizbraukt... Saša Žuļins bija pārāk aizņemts, lai mūs pavadītu. Slidotāji no viņa grupas, ar koriem kopā toreiz trenējāmies, pavadīja mūs līdz virszemes ieejai metro un tad pameta mūs, uzsaucot „poka!” un pazūdot zem zemes. Bet mēs noskatījāmies viņiem pakaļ un centāmies saprast – ko mums tagad darīt. Intervētājs: Krievijā diemžēl maz cilvēku zina svešvalodas. Jums tā bija liela problēma? Fabians: Šajā ziņā Krievija ir līdzīga Japānai: tur ar reti kurš runā angliski. [Fabians smaida]. Bet ziniet – mēs diezgan ātri piemērojāmies. Mēs gribējām palikt Krievijā, jo te ir lieliskas treniņu iespējas un pats labākais treneris. Tādā situācijā sadzīves problēmas - lai cik daudz tādu arī nebūtu – nonāk otrā plānā. Intervētājs: Spriežot pēc jūsu vārdiem – sadzīves problēmu netrūka? Fabians: Kad pirmoreiz atbraucām uz Krieviju, mūs izmitināja kaut kādā mazā viesnīcā pie metro. Drausmīgi apstākļi, nebija interneta. Bet pats galvenais – tuvumā nebija neviena veikala. Pilnīgi neviena! Bet mēs pēc treniņiem esam mežonīgi izsalkuši... Natālija: Vienreiz mēs nopirkām grilētu cāli un viesnīcā centāmies vienoties, kuram kāda daļa tiks. Domāju toreiz mēs līdzinājāmies mežoņiem no neapdzīvotas salas. Intervētājs: Sabiedrisko transportu Maskavā tagad jau esat apguvuši? Fabians: Man ļoti palīdzēja tas, ka man bija liela nepieciešamība pārvietoties patstāvīgi pa Maskavu. Sākumā izbraukt vienkāršu maršrutu bija sarežģīti (tiek minēts konkrēts maršruts – tulkotājas piezīme), bet tagad esmu apguvis metro pamatsazarojumu. Turklāt, kad prasi cilvēkiem, kā ērtāk kaut kur nokļūt, iegūsti valodas lietošanas praksi. Natālija: Bet man gan metro joprojām ir tumšs meža biezoknis. Staciju nosaukumi ir ļoti gari, ārzemniekiem tos atcerēties ļoti grūti. Vienreiz gadījās tā apmaldīties: kur atrodos – nezinu, visas norādes krieviski. Zvanu Fabianam un sāku aprakstīt – nu sienas te ir tādā un tādā krāsā un lielas lustras pie griestiem... |
|
|
| Komentāru kopskaits: 4 | |||||
| |||||
Es to pat nemēgināju latviski tulkot, jo doma tāda, ka Žuļins ievies kārtību, noliek uz strīpas francūžus utt., bet tā smuki kā krieviski, latviski to vispār nevar pateikt. Bet bija interesanti tulkot, kad tiešām uzrakstījis kāds ar gana bagātu krievu valodas izteiksmes veidu. Taņas un Maksima blogs bija daudz vienkāršākā valodā. hihihi.