Galvenie » 2011 Aprīlis 3 » UZ MASKAVU!: Tatjanas Volosožaras/Maksima Traņkova blogs
18:28 UZ MASKAVU!: Tatjanas Volosožaras/Maksima Traņkova blogs |
foto no daiļslidotāju personīgā arhīva
Abi sāka slidot kopā tikai pirms gada. Maksims (Maxim Trankov) vēlāk atklāja, ka gribējis slidot ar ukrainieti Tatjanu (Tatiana Volosozhar) jau kopš 2006.gada. Abi uzvarēja šīs sezonas Krievijas nacionālajā čempionātā, bet nevarēja piedalīties starptautiskās sacensībās, jo ISU noteikumu dēļ Taņai vajadzeja gaidīt gadu kopš pēdējām sacensībām, kad viņa pārstāvēja Ukrainu, lai varētu tagad pārstāvēt Krieviju. Pasaules Čempionāts būs viņu pirmās starptautiskās sacensības kopā. Visi šobrīd interesējas par viņiem un izsaka dažādus pareģojumos par viņu rezultātiem. Te ir viņu bloga ieraksts 1.aprīlī.
Uz Maskavu! Uz Maskavu!
Sveicināti, dārgie lasītāji! Paldies par siltajiem vārdiem, veiksmes vēlejumiem un atbalstu. Ļoti patīkami lasīt jūsu komentārus. Mēs gatavojamies Pasaules Čempionātam savās mājās un dalāmies ar jums savās domās sakarā arī ISU lēmumu (nodot PČ rīkošanu Krievijai).
Maksims: Mēs, protams, gaidījām, ka Maskava iegūs tiesības rīkot Pasaules čempionātu. Starp visiem potenciālajiem kandidātiem, Maskavai ir lielākas iespējas organizēt visu ātri un kvalitatīvi, nekā piemēram Austrijai.
Taņa: Atceros Pasaules Čempionātu Maskavā 2005.gadā. Tas bija mans pirmais čempionāts kopā ar jauno partneri Stasu Morozovu (Stanislav Morozov) (viņš šobrīd ir Taņas/Maksima asistējošais treneris - tulkotājas piezīme). Mēs toreiz ieguvām desmito vietu. Un tagad - deža-vū - šis būs mūsu pirmais Pasaules Čempionāts kopā ar Maksimu un arī norisināsies Maskavā. Atceros, ka 2005.gadā viss bija organizēts augstākaja līmenī, atmiņas par turnīru tikai pozitīvas.
Maksims: 2005.gadā mēs ar manu iepriekšējo partneri uzvarējām Junioru Pasaules Čempionātā un es biju Maskavā kā skatītājs, lai justu līdzi draugiem. Atceros, ka toreiz autobusu, kurš no viesnīcas atved slidotājus uz ledus halli, pavadīja policijas mašīna ar sirēnu, lai sastrēgumu dēļ neviens nenokavētu sacensības.
Taņa: Par Čempionāta rīkošanu Maskavā priecājamies ne tikai mēs, bet arī mūsu radi un tuvinieki. Viņiem radusies iespēja atbraukt un paskatīties sacensības. Krievija neapšaubami nav Japāna. Un arī mums nekur nav jālido, nav jāatklimatizējas un jāpierod pie nepazīstamās vides. Bet no otras puses mūsu pārim šobrīd pievērsta liela uzmanība, liek lielas cerības uz mums, daudz raksta par mums presē. Šajā ziņā būs smagāk.
Maksims: Protams, ka priekš mums tas ir lieks stress. Dzimtās sienas ne vienmēr palīdz. Mēs vēl nezinām - kā tas ir, slidot majās šāda mēroga sacensībās.
Taņa: Galvenais, lai ļauj mums mierīgi sagatavoties čempionātam. Mēs neuzstādām sev uzdevumu izcīnīt medaļu, lai ko arī tas nemaksātu. Galvenais parādīt to, ko mēs pa šo gadu esam iestrādājuši.
Maksims: Mēs neatcēlām dalību šovos, kurus bijām plānojuši vēl pirms PČ pārcelšanas, jo bija jau parakstīti kontrakti, un turklāt mums tiešām ir nepieciešams uzstāties publikas priekšā vel pirms PČ. Jo mēs sen neesam startējuši publikas priekšā. Slidotavā, kur mēs trenējamies, pat tribīņu nav, bet uzstāšanos publikas priekšā arī vajag trenēt.
Taņa: Tagad aktīvi strādājam pie programmām. Kaut ko pieslīpējam, strādājam pie horeogrāfijas. Neko nesarežģīsim: tādas lietas jādara tikai starpsezonā. Turklāt programmas mums nav vieglākas, kā visiem citiem.
Maksims: Slidosim jaunos slidzābakos, nolēmām neatgriezties pie vecajiem. Taņa jau pavisam pieradusi pie saviem, bet man iet bišķi grūtāk. Lieta tāda, ka nomainīju firmas zīmi. Agrak slidoju ar SP-Terry, bet tagad iekāpu Graf. Graf ir vieglāki, izjūtas pavisam savādākas, bija grūti pierast. Bet tagad paliek labāk.
Taņa: Mūsu plānos ietilpst jau pirms Čempionāta iemēģināt Megasport arēnas ledu.
Maksims: Bet ar to ir zināmas problēmas. Pirms PČ tur notiks tenisa turnīrs un tas beigsies tikai četras dienas pirms PČ. Slidotavas darbiniekiem nāksies ļoti īsā laikā paveikt gandrīz neiespējamo: sagatavot ledu, uzlikt uz tā reklāmu un emblēmas, uzstādīt komentatoru kabīnes, izveidot fotogrāfu un teleoperatoru zonas.
Taņa: Un pats galvenais - nodrošināt treniņu zāli. Tāda tur ir, bet priekš pāru slidotājiem pārāk maza - pacēlienus un izmetienus veikt ir neiespējami.
Maksims: Vēl tur ir spilgtas krāsainas sienas, tāpēc ar koordināciju sākas problemas. Slidotāji tāpēc arī nemīl šo arēnu. Ja tribīnes piepildīsies, tad protams labi. Bet ja nē - sportisti nejutīsies īpaši ērti. Tas ir - nejutīsies ērti izpildot paralēlos lēcienus un piruetes, jo "acīm nav kur pieķerties". Tāpēc, dārgie daiļslidošanas fani, nāciet uz Megasport, aizpildiet tribīnes un tādā veidā palīdziet uzstāties mums - daiļslidotājiem!
Bet tagad atbildēsim uz LyusiB jautājumiem.
Jautājums: Jūsu tuvinieki atbrauks uz Čempionātu? Kā vispār jums ir labāk - kad viņi ir blakus - jūtat viņu atbalstu, vai arī, lai labak skatās pa TV, jo tā ir mierīgāk?
Maksims: Es negirbētu, ka mani vecāki brauc just līdz. Priekš manis tā ir slikta zīme. Man tā ir jau kopš bērnības - lai kur arī es neslidotu, ja vecāki ir atbraukuši uz sacensībām, tad neizdodas labi noslidot. Atceros, ka vienreiz viņi bija atbraukuši uz Kazaņu. Mēs bijām pirmie pēc īsās programmas, bet izvēles programmā es neizlecu nevienu lecienu. Nezinu, kā tas varēja notikt! Bet ja mana meitene atnāks - nekas traks. Es normāli jūtos, kad viņa ir tribīnēs.
Taņa: Mana mamma visdrīzak, ka atbrauks. Viņa bieži brauc uz sacensībām. Kad iznāc uz ledus, nedomā, ka mamma ir zalē un uz tevi skatās. Pavisam citas domas galvā.
Maksims: Ja nebūtu izvelēta Maskava, es būtu gribejis, lai PČ notiek Turīnā. Pagājušogad es slidoju Turīnā, arī Taņa pāris reizes tur ir uzstājusies. Tur ir ļoti labi apstākļi, viesnīca pavisam tuvu ledum. Laikapstākļi Italijā vienmēr labi. Un arēna tur ir ļoti patīkama. Vēl arī Lozannā (Šveice) būtu bijis labi.
Taņa: Bet es neesmu Nīcā (Francija) bijusi un ļoti labprāt uz turieni aizbrauktu.
Pagaidām tas arī viss. Drīz atkal tiksimies mūsu blogā.
Taņa un Maksims
Татьяна Волосожар | Максим Траньков
|
|